Biežāk uzdotie jautājumi

Ja vēlies uzdot jautājumu vai sazināties ar Latvijas Drošāka interneta centru, aizpildi kontaktformu (zemāk) vai raksti uz info@drossinternets.lv

Kā rīkoties, ja kāds uzdodas par mani Facebook - izveidots konts ar manu vārdu, uzvārdu un foto?

Facebook piedāvā iespēju "Ziņot par viltus kontu, kas uzdodas par tevi", pieprasot dzēst šo kontu - ziņošanas forma pieejama šeit.

Ko darīt, ja mani šantažē un draud, ka parādīs kaut ko apkaunojošu sociālajos tīklos, piem., manu kailfoto?

Saruna tīmeklī, kas sākumā šķiet kā draudzīga ķircināšanās var viegli pāriet sarunā par seksu. Jaunietis jūtas ieinteresēts un glaimots par šādu sarunu un turpina iesaistīties, domājot, ka tā ir nekaitīga. Bieži varmāka nosūta pirmais internetā atrastu kailfoto vai video, aicinot sūtīt pretī savējo bildi. Ar to pietiek, lai pēc tam upuri šantažētu, draudot publicēt iegūtos kailfoto vai video. Tev jārikojas sekojoši:

 

  • Ziņo vecākiem vai kādam citam pieaugušajam;
  • Nepakļaujies draudiem;
  • Pārtrauc jebkāda veida saziņu ar izspiedēju/šantāžistu;
  • Bloķē viņam pieeju visiem saviem sociālo tīklu kontiem;
  • Deaktivizē visus savus sociālo tīklu kontus, kuros sazinājies/nesazinājies ar izspiedēju - kad viss nokārtosies, kontus varēsi atkal aktivizēt. Ja ļaundaris pamanīs, ka esi pazudis no sociālajiem tīkliem, viņš visdrīzāk rimsies un meklēs citus upurus;
  • Nemaksā prasīto naudu...viņš nerimsies un pieprasīs maksāt vēl;
  • Ziņo Drossinternets.lv Ziņojumu līnijai vai Valsts policijai.

Papildu informācija par ziņošanas iespējām un konta deaktivizēšanas iespējām meklē Sociālo tīklu drošības ceļvedī.

Kā rīkoties, ja esmu aizmirsis/usi paroli un vairs netieku savā Facebook kontā?

Atjaunot piekļuvi savam kontam Jūs varat, izmantojot Facebook piedāvāto palīdzības rīku, kurš pieejams šeit. Sekojiet instrukcijām, lai atjaunotu pieļuvi savam kontam.

Ko darīt, ja kāds ieliek manu bildi savā sociālo tīklu kontā un izsmej mani?

Tā ir ļaunprātīga fiziskas personas datu izmantošana, Tev jārīkojas šādi:
 

  • Pirmkārt, lūdz attēlu izņemt personai, kas to ir ielikusi.
  • Otrkārt, ziņo par to tīmekļa vietnes/lietotnes administrācijai un aicini to darīt arī savus draugus.
  • Ziņo - pie katras publikācijas ir poga „Ziņot” jeb „Report”.
  • Tev ir iespēja par savu personas datu izpaušanu ziņot arī Datu valsts inspekcijai www.dvi.gov.lv

Par sociālo tīklu ziņošanas un palīdzības rīkiem Tu vari uzzināt Sociālo tīklu drošības ceļvedī.

Vai pēc IP adreses var noskaidrot personas identitāti? Un cik viegli ir iegūt manu IP adresi?

Personas IP adresi var viegli noskaidrot, piemēram, ja tā Tev atsūtījusi e-pastu.

Pēc IP adreses var noteikt, kādam interneta pakalpojuma sniedzējam (IPS) tā pieder. Tomēr, lai noskaidrotu personīgu informāciju par IP adreses lietotāju (personas identitāti), tikai policija un citas tiesībsargājošās iestādes var pieprasīt to no IPS, pamatojoties uz likuma normām.

Šāda informācija nav publiski pieejama un tiek aizsargāta ar likumu. Par šo datu aizsardzību un nepieejamību ir atbildīgs IPS.

Kādi sodi pienākas cilvēkiem, kas internetā aizvaino cilvēkus?

Personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā.

157. pants. Neslavas celšana

(1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), – soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Vairāk par likumā paredzētajiem sodiem attiecībā uz pārkāpumiem internetā un nelegālu saturu meklē Ziņojuma līnijas sadaļā.

Kā rīkotes, ja kāds "uzlauzis" manu Facebook kontu un caur to sūta citiem rupju un aizvainojošu saturu/komentārus?

Šajā gadījumā noteikti ir jāziņo Facebook administrācijai, ka kāds ir piekļuvis Jūsu kontam, aizpildot ziņojuma formu šeit>>>.

Ziņo arī Valsts policijai, rakstot iesniegumu. Atceries, ka neziņošansas gadījumā, negatīvās darbībās var vainot Tevi un personas, kuras no Tava konta tiek aizskartas, var vērsties policijā.

Atceries, ka lietotājs ir līdzatbildīgs par drošības neievērošanu, lietojot sociālā tīkla/lietotnes pakalpojumus.

Papildu informāciju par ziņošanas iespējām meklē Sociālo tīklu drošības ceļvedī.

Kā, iepērkoties internetveikalos, izvairīties no viltotām, nekvalitatīvām precēm un apkrāpšanas?

Par to nekad nevari būt drošs, taču Tev palīdzēs atsauksmes – gan par pašu pārdevēju, gan par tā sortimentu. Ja ieraugi preci par īpaši izdevīgu cenu, vienmēr salīdzini, cik tā maksā citos interneta veikalos. Ja cena atšķiras par vairākiem desmitiem eiro – visticamāk preces kvalitāte atšķiras vai pardevējs uzlicis ļoti lielu uzcenojumu.

Tu vienmēr vari vērsties pēc padoma un problēmu gadījumā pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

 

Ko darīt, ja sociālajos tīklos pamanu viltus ziņas vai nepatiesu informāciju?

Ziņo sociālo tīklu administrācijai, izmantojot “Ziņot/ Report” pogu, kura pieejama pie publikācijas. Informācija par ziņošanas iespēju populārākajā sociālo tīklu platformā Facebook atrodama šeit >
 

  • Pārbaudiet virsrakstu un faktus publikācijā, vai ziņas saturam var uzticēties. Pārliecināties, vai informācija, konkurss, akcija, iniciatīva u.tml. vispār ir atrodama uzņēmuma mājaslapā vai reklāmas materiālos. Papildu ieteikumi informācijas pārbaudei pieejama padomu materiālā šeit >
  • Pārliecināties, vai Facebook, Instagram u.c. sociālā tīkla konts ir uzticams. Lielajiem uzņēmumiem un zīmoliem parasti ir verificēts un zilais apstiprinājuma simboliņš.
  • Jāpievērš uzmanība tam, cik lapai ir sekotāju un kas tie ir. Iespējams, vairums ir viltus profili, kam ir vai nu ļoti maz sekotāju vai arī tie ir tūkstošos. Plašāki ieteikumi padomu materiālos Kā atpazīt viltus kontu Facebook? un Kā atpazīt viltus kontu Instagram?