Emocionāla pazemošana

Emocionāla pazemošana internetā (kiberterorizēšana, kibermobings) ir negatīva rakstura aktivitātes, kas vērstas pret kādu konkrētu personu ar mērķi to aizvainot, pazemot, izsmiet vai citādi emocionāli aizskart. Parasti šāda emocionāla aizskaršana vienaudžu vidū notiek sociālo tīklu vidē, izmantojot saziņas aplikācijas vai sūtot personīgas ziņas uz mobilā tālruņa numuru.

Mūsdienās bērni/jaunieši savas savstarpējās attiecības vairs nekārto skolas gaiteņos, bet interneta vidē, jo ar sociālo tīklu palīdzību tie var panākt, ka publisks emocionālais pazemojums personu aizskars daudz spēcīgāk, izvēršoties līdz pat skolasbiedru kiberteroram, kas vērsts pret vienu konkrētu personu klasē.

Emocionālā pazemošana izpaužas, ja kāds:

Sūta un publicē sociālajos tīklos pazemojošas, aizvainojošas, rupjas vai draudīgas ziņas, foto, video, komentārus u.tml.;
Piezvana, bet nerunā vai pasaka ko rupju, aizvainojošu, pazemojošu;
Izveido viltus kontu, lai anonīmi aizskartu upuri, ieriebtu, pazemotu vai draudētu tam;
Aicina pārējos iesaistīties un apsmiet konkrēto personu, tādējādi pastiprinot kiberteroru.

Kādas pazīmes var liecināt, ka bērns/jaunietis piedzīvojis emocionālu pazemojumu internetā:

Nevēlas vairs lietot ierīces - telefonu, planšetdatoru un satrūkstas katru reizi, kad pienāk paziņojums kādā no ierīcēm;
Izlasot uz telefona pienākošo ziņu, pēkšņi izmainās sejas izteiksme, paliek nopietns vai pat sāk raudāt;
Jūtas izmisis, bezspēcīgs, nesmaida, bailīgs, nerunīgs;
Noslēdzies sevī, izvairās vai vispār neiziet no savas istabas;
Zudusi interese par to, kas agrāk sagādāja prieku;
Nevēlas apmeklēt skolu un pildīt mājas darbus;
Nevēlas pavadīt laiku kopā ar ģimeni;
Slikti guļ vai ilgstoši uzturas nomodā, zudusi apetīte;
Visu uztver ļoti emocionāli, ātri aizkaitināms, raudulīgs;
Runā, ka dzīvei nav jēga, ka nevienam nav vajadzīgs, ka nav draugu;
Ka labāk nebūtu piedzimis, ka vēlas labāk nomirt nekā turpināt dzīvot;
Vairs nesazinās ar saviem iepriekšējiem draugiem un par klases biedriem izsakās negatīvi, u.tml.

Kāpēc bērni/jaunieši aizvaino un pazemo viens otru?

Pazemojot citus, jūtas valdonīgāks un spēcīgāks, demonstrējot savu pārākumu;
Tas ir veids, kā kļūt populāram un pazīstamam skolā;
Bērns pats ir bailīgs un mēģina slēpt šīs izjūtas, biedējot citus;
Bērns jūtas nelaimīgs, un tā mēģina pievērst citu uzmanību;
Bērns savulaik pats ir piedzīvojis pazemojumu, vardarbību – no vecākiem, audžuvecākiem, māsām, brāļiem, skolasbiedriem;
Bērns jūtas dusmīgs un bezpalīdzīgs, jo netiek galā ar savām grūtībām;
Bērnam ir zems pašvērtējums, un tā viņš var sajusties pārliecinātāks par sevi.

Ko es varu darīt, ja mani pazemo?

Bloķē lietotājam, kurš tevi pazemo, aizvaino vai draud, piekļuvi savam kontam;
Bloķē svešām personām iespēju sazināties un sekot tev sociālajos tīklos;
Ja mācies vienā skolā ar bērnu/jaunieti, kurš tevi pazemo, tad mēģini izvairīties no saskarsmes ar viņu;
Ja tuvumā atrodas cilvēks, kas tevi pazemojis, nesteidzīgi dodies prom;
Nemēģini atspēlēties pāridarītājam – tas tikai pasliktinās situāciju, nemēģini draudēt, atbildēt ar līdzīgu aizskārumu;
Nepaturi pie sevis aizvainojumu, meklē palīdzību pie cilvēkiem, kuriem tu uzticies, piemēram, vecākiem, draugiem, skolotājiem, vai zvani uz Uzticības tālruni 116111 – speciālisti tevi uzklausīs, atbalstīs un palīdzēs;
Ja esi pazīstams ar cilvēku, kas tevi aizskāris, centies mierīgi aprunāties par notikušo un pastāsti viņam, kā Tu jūties pēc pāridarījuma;
Aizmirsti par šo gadījumu un dari to, kas Tev sagādā prieku!

Kā izvairīties no kiberterorizēšanas?

Cieni citus! Nopietni apdomā, kādu informāciju, fotogrāfijas, komentārus tu nosūti vai ievieto internetā.
Domā, pirms sūti vai publicē internetā! Jebkura informācija, ko tu nosūti, var kļūt publiski pieejama internetā ilgstoši.
Izturies pret savu paroli kā pret zobu birstīti – nedod to nevienam! Neizpaud nevienam savas sociālo tīklu kontu paroles.
Bloķē piekļuvi un ziņo par emocionālu pazemošanu. Nobloķē personu, izmantojot sociālo tīklu privātuma iestatījumus un ziņo, izmantojot sociālo tīklu piedāvātās “Report” pogas.
Neatbildi uz aizskarošām ziņām! Atbildot tu vari padarīt visu tikai vēl sliktāku un, izaicinot vai rakstot sliktas lietas pretī, pats vari iekulties nepatikšanās.
Saglabā pierādījumus. Iemācies saglabāt tiešsaistes saraksti, atsūtītās fotogrāfijas un citu informāciju.
Noteikti izstāsti kādam par to, kas atgadījies – vecākiem, aizbildņiem, citiem uzticamiem pieaugušajiem vai skolotājiem, audzinātājam vai sociālajam pedagogam, Uzticības tālruņa 116111 speciālistiem.
Neesi vienaldzīgs! Ja redzi, ka kāds tiek aizskarts, atbalsti cietušo un ziņo par notikušo, jo, iespējams, līdzīgā situācijā arī Tev būtu nepieciešams atbalsts!