Interneta atkarība

Kāpēc rodas atkarība no interneta?

Strauji attīstoties modernajām tehnoloģijām un interneta pieejamībai, datoru un viedtālruņu lietošana bērnu un pusaudžu vidū ir palielinājusies, kā rezultātā, dažiem ir izveidojusies atkarība no datora, planšetdatora, viedtālruņa un interneta lietošanas.

Katru dienu bērni un pusaudži var pavadīt ļoti daudzas stundas, bezmērķīgi sērfojot un izklaidējoties internetā. Visbiežāk viņi savā viedtālrunī lieto dažādas sociālo tīklu lietotnes (aplikācijas), piemēram, WhatsApp, Instagram, Snapchat, YouTube, Facebook, u.c., lai sarakstītos ar draugiem, skatītos dažādus video, ievietotu attēlus un video savos sociālo tīklu kontos, komentētu un sekotu līdzi savu draugu kontos publicētajam, spēlētu spēles u.tml.

 

Interneta atkarību raksturo bērna vai pusaudža nespēja kontrolēt interneta izmantošanas ilgumu un biežumu. Interneta atkarības pazīmes un simptomi katram cilvēkam var atšķirties, tāpēc nevar dot precīzu stundu skaitu dienā vai kopējo nosūtīto ziņojumu un spēļu skaitu, kas norāda uz to, ka persona ir atkarīga no interneta un viedierīcēm.
 

Bieži vecāki var kļūt par sava bērna interneta atkarības veicinātājiem, jo bērniem no mazotnes tiek dotas viedierīces:

  • Lai pašiem nevajadzētu darboties un nebūtu jārunā ar savu atvasi brīžos, kad vecāki jūtas noguruši un grib atpūsties;
  • Lai veicinātu bērna paklausību – viedierīci varēs izmantot, ja bērns labi uzvedīsies, klausīs, neniķosies, izpildīs mājas darbus, u.tml.;
  • Lai vecāks varētu netraucēti darīt savas lietas: apdarīt mājas darbus, noskatīties iemīļoto filmu vai raidījumu, netraucēti sarunāties ar draugiem, u.tml.

Tāpat arī, bērnam uzsākot skolas gaitas, daudzi vecāki piešķir savai atvasei viedtālruni, nenosakot nekādus lietošanas noteikumus - laika kontroles un pieejamā satura ierobežojumus – bērns to izmanto, cik ilgi grib un kādiem mērķiem vēlas. Bērns pie tā visa ātri  pierod un pēc tam ir grūti bērnu no tā atradināt.

 

 

Kā pamanīt ar interneta atkarību saistītas problēmas?

Vairākas brīdinošas pazīmes var norādīt uz to, ka interneta izmantošana bērnam vai pusaudzim ir kļuvusi problemātiska, piemēram, ja viņš:

  • Darbam, mācībām un mājas darbiem paredzēto laiku upurē, lai pēc iespējas ilgāk varētu uzturēties internetā (viedtālrunī) izklaides nolūkos.
  • Zaudē kontroli pār laiku, ko pavada internetā (viedtālrunī).
  • Internetā (viedtālrunī) parasti uzturas ilgāk nekā bija plānojis.
  • Paliek dusmīgs vai viegli aizkaitināms, ja to iztraucē vai “atrauj” no interneta (darbībām viedtālrunī).
  • Parasti ieņem “aizsardzības pozīciju”, ja kāds aizrāda, ka viņš pārāk daudz laika pavada internetā (viedtālrunī).
  • Slēpj visu, ko dara internetā (viedtālrunī) un melo savai ģimenei, draugiem vai skolotājai par to, cik daudz laika pavada internetā.
  • Izjūt lielu apmierinātību ikreiz, kad ir iespēja izmanto internetu (viedtālruni).
  • Internets tiek izmantots, lai uzlabotu garastāvokli, aizmirstu depresīvas domas, stresu vai vientulības sajūtu.
  • Mēģinājumi pašam kontrolēt laiku, ko pavada internetā, cieš neveiksmi.
  • Norobežojas no savas ģimenes un draugiem par labu internetam.
  • Domā, ka interneta draugi ir vienīgie cilvēki, kuri patiešām viņu saprot.

 

Interneta atkarība var izraisīt arī vairākas fiziska rakstura problēmas - bezmiegu, spriedzes galvassāpes, sausas acis un pat muskuļu darbības traucējumus. Redzes problēmas, ķermeņa masas palielināšanās, kakla sāpes, muguras sāpes var rasties ne tikai no pārāk ilgas, nekustīgas “sēdēšanas” internetā (viedtālrunī), bet arī  no fizisko aktivitāšu trūkuma.

 

 

 

Ja Tu piekrīti lielākajai daļai no zemāk minētajiem apgalvojumiem, varbūt ir laiks meklēt palīdzību:

  • Es gandrīz visu laiku domāju par to, ka gribu lietot internetu (viedtālruni), uztraucos, ka tik kaut ko nenokavēju. Kad netieku pie interneta, es domāju par nākamo reizi, kad es tikšu pie interneta.
  • Katru reizi man ir nepieciešams internetā pavadīt arvien ilgāk laika, lai es justos apmierināts.
  • Esmu mēģinājis kontrolēt, samazināt laiku, ko pavadu viedtālrunī vai pārtraukt interneta lietošanu, taču neveiksmīgi.
  • Es jūtos nomākts, kad netieku pie interneta vai mēģinu samazināt laiku, ko pavadu internetā.
  • Veids, kā es izmantoju internetu, apdraud manas attiecības ar kādu, kas man rūp, kā arī tas ietekmē manas mācības, sekmes skolā, attiecības ar ģimeni.
  • Es nespēju kontrolēt laiku, ko pavadu internetā.
  • Es meloju ģimenei un draugiem par laiku, ko es pavadu internetā (viedtālrunī) un arī par to, ko es tur daru.
  • Laiks, ko pavadu internetā, palīdz man aizmirst manas problēmas un uzlabo garastāvokli, kad man ir skumji, esmu satraukts vai vientuļš.

Rīkojies! Kontrolē laiku, ko pavadi internetā!

Vecākiem jāsaprot, ka ar laika ierobežojumu vai pilnīgu aizliegumu lietot internetu un viedtālruni bērna atkarības problēma netiks atrisināta, tas tikai veicinās to, ka bērns vai pusaudzis tikai par to vien domās, kā tikt pie interneta. Aizliegums veicinās, ka bērns noslēgsies un kļūs depresīvs.

Bērnam tas jādara pakāpeniski:

  • Ieplāno 15 minūšu pārtraukumus ik pēc 45 minūtēm, ko pavadi, lietojot internetu.
  • Aizpildi savu brīvo laiku ar aktivitātēm, kas ir fiziski intensīvas vai kurām nepieciešams liels koncentrēšanās apjoms, lai novērstu domas no interneta.
  • Neņem savu viedtālruni līdzi, kad dodies ārpus mājas. Vismaz brīvdienās.
  • Seko līdzi un uzskaiti, cik daudz laika pavadi internetā bez noteikta mērķa (aktivitātes internetā, kas nav saistīts ar skolu un mācībām). Vai tu izmanto internetu, kad tev ir garlaicīgi? Vai tu izmanto internetu, lai kliedētu vientulības un depresijas sajūtas?
  • Izveido sarakstu ar lietām, kuras tev patīk, bet nav saistītas ar interneta lietošanu. Ja gribi lietot internetu, tā vietā izvēlies aktivitātes no sava saraksta.


Noderīgi resursi:

Kā mazināt bērnu mobilo ierīču lietošanu?

Nekļūsti par sava viedtālruņa vergu!

Kādu ietekmi sociālie tīkli atstāj uz tavu bērnu?

Sociālo tīklu drošības ceļvedis