Pētījumi

Pētījums par bērnu un pusaudžu (9-16 gadi) medijpratību

Kultūras ministrija (KM) 2018.gada februārī prezentēja Latvijas bērnu un pusaudžu (9-16 gadi) medijpratības pētījuma rezultātus. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1203 bērni un pusaudži no 9 līdz 16 gadu vecumam visā Latvijā. Pētījuma rezultāti pieejami ŠEIT>>>

 

KM pētījuma datu atspoguļojums infografikā

Galvenie secinājumi:

  • Jauniešiem internetā ir lielas grūtības atšķirt melus no patiesības, secina jomas eksperti.
  • Bērni un pusaudži internetu vairāk izmanto izklaidei nevis mācībām un tiem ir grūtības atšķirt melus no patiesības.
  • Tāpat pētījums atklāj, ka puse jauniešu sociālajos tīklos atrodamajai informācijai uzticas un dalās nepārbaudot - tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
  • Lai stiprinātu jauniešu medijpratību, Kultūras ministrija rosinājusi šīs tēmas iekļaut arī skolu mācību programmās.

Skolēna Digitālais IQ

Samsung Skola nākotnei sadarbībā ar jomas ekspertiem 2018. un 2017. gadā veica pētījumu “Skolēna Digitālais IQ”. Pētījumā piedalījās jaunieši vecumā no 14-17 gadiem, un pētījums iezīmē jauniešu interneta un tehnoloģiju lietošanas tendences un paradumus.
 

2018.gada pētījuma mērķis bija noskaidrot jauniešu uzvedību internetā. Pētījuma rezultāti atklāj, ka: 

  • 73% Latvijas jauniešu atzīst, ka viņu rīcība digitālajā vidē atšķiras no uzvedības klātienē;
  • 53% jauniešu ir klausījušies internetā lejupielādētu nelicencētu mūziku;
  • 56% skatījušies internetā lejupielādētu nelicencētu filmu;
  • Trešdaļa ir spēlējuši internetā lejupielādētas nelicencētas videospēles;
  • 34% jauniešu ir izpētījuši kāda cita neaizvērtu sociālo tīklu profilu;
  • 73% jauniešu neiejaucas, redzot satraucošu (naidīgu, vardarbīgu) saturu internetā;
  • 57% jauniešu nevienam neziņo, redzot satraucošu (naidīgu, vardarbīgu) saturu internetā, un katrs ceturtais pat mēdz iesaistīties un ar savu viedokli vēl vairāk saasināt situāciju;
  • 37% īpaši neizvērtē saturu, ar kuru dalās tiešsaistē, un tikpat liels skaits nevar ar pārliecību teikt, ka viņi nekad nepublicētu saturu, kas varētu ietekmēt kāda cita drošību vai reputāciju;
  • Mirkļsaziņas rīkos (WhatsApp, Facebook Messanger) gandrīz puse jauniešu bieži raksta ziņas naktīs un sūta liela izmēra failus;
  • Katrs trešais saziņā nedomā par gramatiku un pareizrakstību;
  • Katrs piektais bieži sazinās savā starpā, izmantojot tiešsaistes rīkus, lai gan atrodas ar cilvēku vienā telpā;
  • 67% atzīst, ka regulāri izmanto internetu stundu laikā, bet ne mācību vajadzībām.

Plašāk par pētījuma rezultātiem var uzzināt šeit >>>

 

2017.gadā pētījuma mērķis bija noskaidrot jauniešu digitālās prasmes un zināšanas. Pētījuma rezultāti atklāj, ka:

  • 54,7% lieto internetu vairāk par 3 h dienā;
  • Instagram kļuvis par populārāko tiešsaistes vietni jauniešu vidū (84%), bet populārākais saziņas rīks ir WhatsApp (83%);
  • 73% sociālajos tīklos ir vairāk draugu nekā reālajā dzīvē;
  • 78% problēmsituācijas tiešsaistē parasti risina paši, neiesaistot pieaugušos;
  • 85% ir zinoši par privātuma uzstādījumiem un drošām parolēm;
  • 64% meklē informāciju mācībām;
  • 73% uzskata, ka prot pārbaudīt, vai informācija ir patiesa;
  • 81% uzskata, ka prot atpazīt reklāmas materiālus;
  • 88% noderētu plašākas zināšanas programmēšanā, 71% par mākoņpakalpojumiem un to lietošanu, 66% MS Excell lietošanā, savukārt 64% zināšanas informācijas vērtēšanā;
  • 61% sociālajos tīklos vieglāk paust viedokli nekā dzīvē;
  • 45% ir nožēlojuši, ka internetā publicējuši ierakstu vai foto;
  • 45% bijuši aizskarti vai apvainoti sociālajos tīklos;
  • Vairums laiku internetā novērtē kā interesantu un izklaidējošu, taču tikai nedaudz vairāk par ½ kā jēgpilnu un noderīgi pavadītu.
Aicinām iepazīties ar pētījuma rezultātu prezentāciju.